''viņa teica.''

Bieži vien tu gribi aiziet, aiziet lai atnāktu atpakaļ un mainītu,
mainītu sevi,viņu un mani
es bieži vien prātoju, kam es kalpoju, kam nesu šo slogu un vai vispār es vēl esmu,
varbūt es pastāvu, bet ne dzīvoju, varbūt es mīlu, bet nejūtu.
viņa teica:''tas viss ir pārejoši'' un pazuda, pazuda uz laiku, lai redzētu ,cik ļoti mums sāpes, cik dziļi mēs grimsim, cik tālu mēs iesim un cik ātri mēs kritīsim,
bet ,es nevaru viņu noturēt, nevaru satvert sajūtu, kas starpā šeit mīt, nevaru valdīt starp jūtām , kas ir vienpusējas, un nevaru aiziet no visa tikai dēļ tevis.
mani zina, mani gaida, kaut kur tālāk par tevi, mani velk uz citu pusi,lai tikai pamanītos apmānīt.

citējums no ''viņas''

laikā.

Lietus lāses raud,domas pazūd,bet viņa tic.

sapņi un īstenība

ir tik grūti, tik sasodīti grūti celties, kad sāp, un gaidīt
gaidīt mirkli, kas liks tev pacelties augstāk,augstāk par savu prātu, par domām ,iztēli
Vienmēr būs divas izvēles, un vienmēr būs viena pareizā,
tu vēlies to mirkli, kad pamodīsies no sapņa,no murga,
 tagad neko negaidi
lai viss iet pēc sevis.

der

ir darbības un vārdi, kas morāli grauj, bet vienlaikus liek pārdomāt vairākas lietas un saprast, ka varbūt tieši tas tev bija vajadzīgs.

auksts.

Ir atmiņas no kurām paliek auksti,
Ir vārdi no kuriem paliek viegli,
Ir piesnidzis ceļš, garš un šaurs,
man jāiet tevi sameklēt, pazudis ir viss
es ceļos, eju un krītu,
tomēr sagaidu nākamo rītu, lai to piepildītu ,lai vairāk cerības tajā iepildītu,
lai ņemtu visu ar smaidu un padotu tālāk tiem kas to gaida,
es nevēlos sapņot sapnī, es nevēlos raudāt naktī.

rudens

Mīla rudenī
tomēr tik auksta, skumja
dziļa kā tumsa
kā rudens vējš ieskauj kokus
viņa sirds vienatnē salst

sorry.

She closed her eyes, smiled and dreamed.

viņam

Atkarīga no tavām acīm, no tava smaida un pieskārienu glāsta,
tavi čuksti, liek man padoties, un vēlreiz atdoties.
Tu apbur manu prātu, tu paņem manu sirdi,
Tu liec man tulkot tavus glāstus un tavu lūpu pieskārienus,
Tu nolaupi manu sirdi un paņem mani visu.

pārdomas

Tik daudz kā var ņemt, bet maz ko var dot
Smaidot un gaidot, tik daudz kā var gūt
bieži aizmirstot lietas un cilvēkus, ir vieglāk sastapties ar sevi
panākt sev pretī un nemocīt citus
atgriezties pagātnē, pielabot lietas
rīcību, sekas un pēdējos skatus
 kas pazaudēts, neatgūstams
nesalabojams un nesaliekams.

...

vissmagāk ir krist un celties kad sāp, vislabāk ir tad, kad esi man klāt,
man garām iet bēdas un tumšie toņi, jo blakām pie tevis, es jūtos droši!
pat citrona šķēle neliekas skāba, tā garšo tik saldi, kā tavi vārdi,man nākotnes sapņi raisās pa domām,katrā no tiem tev galvenā loma.

MĒS VARAM.

ir jācenšas līdz galam,un sevi jāceļ augstāk.Mēs nebūsim no malas ''kāds'', bet būsim personības.

steigā.

šoreiz es apstājos pie tevis, un vai zini kādēļ, protams ka nezini,
dēļ tava smaida, dēļ tava nerātnā smaida, tu pievilki mani sev klāt, pat nesniedzot roku, un aizgrūdi mani prom, pat neaizskarot.

lai būtu, kā ir.

Es vēlos būt ar tevi tur, kur mani negaida neviens un atrasties jo tuvāk tev, man pārāk grūti viss tas liekas, es sekošu tai balsij un atmiņām kas griežas, tuvāk tev piekļūt vēl, man bezgalīgi liekas.

lai nu kā...

Tik daudz kā lieka un nevajadzīga, es saprotu,
Tās skaistās atmiņas un maigie vārdi, man pietrūkst
Pēc tava smaida un acu skatiena es skumstu
piedod, es zinu, ka biju tev par maz, bet tu aizpildīji manu tukšumu, kaut uz dažiem dzīves mirkļiem, kuros jutos pilna ar tevi.

es pasmaidu par atmiņām

remember

Vismaigākie pieskārieni ir tavi vārdi, kas nekad nebūs par daudz,
un lai cik bezgalīgi tas liktos, es vienmēr mīlēšu tevi, pat dziļākajā bedrē kurā kritīšu,
es ar tevi domās mitīšu.
Par tevi caur asarām un sāpēm es līdīšu, sevi uz priekšu bīdīšu

vienmēr.

Pat ja tavas lūpas būtu inde,
Es tās noskūpstītu tik un tā.

neraudi, nemocies, dzīve ir viena

Manas asaras kā lietus lāses
Tik stipri un sāpīgi sitas pret zemi
Es vienmēr apmaldos melos saldos
Tik ticamos un pasakainos
Samākslots smaids, roku pieskāriens vairs nešķiet tik maigs,
Atmiņās dzīvojos , uz priekšu tikt nevēlos
Apkārt tik blāvs, aizsmacis gaiss
Nekas nešķiet patīkams vairs
Sagrauti sapņi, iztēles augļi
Patiesības mirkļus vairs neizbaudi

Our Life sheet.

Life is a line of sheet music. 
Each musical note corresponds to the moment of life. 
Sometimes it is sad.Sometimes glad. 
And when we begin to live each day with a smile. 
We have music turns into color. 
Sometimes gloomy.
Sometimes bright.

SecondHandSerenade-Your Call

I was born, to tell you- I Love You.
/SecondHandSerenade-Your Call/

because of you.

Smile as a sensation 
Caring about you
 Each day for me as a gift 
because you smile while walking next to me.

smeldze.

Diena kā diena, tikai savādāks ceļš,
Apkārt klajumam rudenīgas lapas sedz zemi,
Kokos putni izkliedz dziesmas,
Un vējš brāzmojot aiznes skaņas.
Te-pār augstajiem Rīgas torņiem,
Miglā atspoguļojas laiks,
Līdz mūsu dienām skaistām,
Tik brīdis palicis vairs.


Kamdēļ, tu sēdi un gaidi?
Kamdēļ, tu asaras lej?
Vai sēdot tev smaids plauks?
Ja blakām tev pavērts dzīves lauks.

[By Santa]

sāc!

Solis, kā virziens jaunam sākumam,
pāri laukam klātas trepes,
atnāc,pārej,aizej,
bet uzkāpt aizmirsti.

[By Santa]

(Domu grauds: Dzīvo ar prieku, un tiecies uz ko augstāku.)

Pastāv tikai laiks.

Kā man justies, kad redzu tevi skumstam?
Kā lai izstāstu savu bēdu tev?
Vēl jo vairāk, par aizgājušo draudzību,
Tev sāpīte sirsniņu spiež!
Par vārdiem un rīcību es nestrīdos,
Katram savs laiks un savas kļūdas,
Bet kā lai atgūst to kas pazaudēts,
Ja vārdiem netic prāts.

[By Santa]

Draugi.

Patiess draugs redz sāpes tavās acīs tad, kad visi citi notic tavam smaidam!*