remember

Vismaigākie pieskārieni ir tavi vārdi, kas nekad nebūs par daudz,
un lai cik bezgalīgi tas liktos, es vienmēr mīlēšu tevi, pat dziļākajā bedrē kurā kritīšu,
es ar tevi domās mitīšu.
Par tevi caur asarām un sāpēm es līdīšu, sevi uz priekšu bīdīšu

vienmēr.

Pat ja tavas lūpas būtu inde,
Es tās noskūpstītu tik un tā.

neraudi, nemocies, dzīve ir viena

Manas asaras kā lietus lāses
Tik stipri un sāpīgi sitas pret zemi
Es vienmēr apmaldos melos saldos
Tik ticamos un pasakainos
Samākslots smaids, roku pieskāriens vairs nešķiet tik maigs,
Atmiņās dzīvojos , uz priekšu tikt nevēlos
Apkārt tik blāvs, aizsmacis gaiss
Nekas nešķiet patīkams vairs
Sagrauti sapņi, iztēles augļi
Patiesības mirkļus vairs neizbaudi