Tik stipri un sāpīgi sitas pret zemi
Es vienmēr apmaldos melos saldos
Tik ticamos un pasakainos
Samākslots smaids, roku pieskāriens vairs nešķiet tik maigs,
Atmiņās dzīvojos , uz priekšu tikt nevēlos
Apkārt tik blāvs, aizsmacis gaiss
Nekas nešķiet patīkams vairs
Sagrauti sapņi, iztēles augļi
Patiesības mirkļus vairs neizbaudi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru