Apkārt klajumam rudenīgas lapas sedz zemi,
Kokos putni izkliedz dziesmas,
Un vējš brāzmojot aiznes skaņas.
Te-pār augstajiem Rīgas torņiem,
Miglā atspoguļojas laiks,
Līdz mūsu dienām skaistām,
Tik brīdis palicis vairs.
Kamdēļ, tu sēdi un gaidi?
Kamdēļ, tu asaras lej?
Vai sēdot tev smaids plauks?
Ja blakām tev pavērts dzīves lauks.
[By Santa]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru