pārdomas

Tik daudz kā var ņemt, bet maz ko var dot
Smaidot un gaidot, tik daudz kā var gūt
bieži aizmirstot lietas un cilvēkus, ir vieglāk sastapties ar sevi
panākt sev pretī un nemocīt citus
atgriezties pagātnē, pielabot lietas
rīcību, sekas un pēdējos skatus
 kas pazaudēts, neatgūstams
nesalabojams un nesaliekams.

...

vissmagāk ir krist un celties kad sāp, vislabāk ir tad, kad esi man klāt,
man garām iet bēdas un tumšie toņi, jo blakām pie tevis, es jūtos droši!
pat citrona šķēle neliekas skāba, tā garšo tik saldi, kā tavi vārdi,man nākotnes sapņi raisās pa domām,katrā no tiem tev galvenā loma.

MĒS VARAM.

ir jācenšas līdz galam,un sevi jāceļ augstāk.Mēs nebūsim no malas ''kāds'', bet būsim personības.

steigā.

šoreiz es apstājos pie tevis, un vai zini kādēļ, protams ka nezini,
dēļ tava smaida, dēļ tava nerātnā smaida, tu pievilki mani sev klāt, pat nesniedzot roku, un aizgrūdi mani prom, pat neaizskarot.

lai būtu, kā ir.

Es vēlos būt ar tevi tur, kur mani negaida neviens un atrasties jo tuvāk tev, man pārāk grūti viss tas liekas, es sekošu tai balsij un atmiņām kas griežas, tuvāk tev piekļūt vēl, man bezgalīgi liekas.

lai nu kā...

Tik daudz kā lieka un nevajadzīga, es saprotu,
Tās skaistās atmiņas un maigie vārdi, man pietrūkst
Pēc tava smaida un acu skatiena es skumstu
piedod, es zinu, ka biju tev par maz, bet tu aizpildīji manu tukšumu, kaut uz dažiem dzīves mirkļiem, kuros jutos pilna ar tevi.

es pasmaidu par atmiņām