otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

lai nu kā...

Tik daudz kā lieka un nevajadzīga, es saprotu,
Tās skaistās atmiņas un maigie vārdi, man pietrūkst
Pēc tava smaida un acu skatiena es skumstu
piedod, es zinu, ka biju tev par maz, bet tu aizpildīji manu tukšumu, kaut uz dažiem dzīves mirkļiem, kuros jutos pilna ar tevi.

es pasmaidu par atmiņām



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru