MĒS VARAM.

ir jācenšas līdz galam,un sevi jāceļ augstāk.Mēs nebūsim no malas ''kāds'', bet būsim personības.

steigā.

šoreiz es apstājos pie tevis, un vai zini kādēļ, protams ka nezini,
dēļ tava smaida, dēļ tava nerātnā smaida, tu pievilki mani sev klāt, pat nesniedzot roku, un aizgrūdi mani prom, pat neaizskarot.

lai būtu, kā ir.

Es vēlos būt ar tevi tur, kur mani negaida neviens un atrasties jo tuvāk tev, man pārāk grūti viss tas liekas, es sekošu tai balsij un atmiņām kas griežas, tuvāk tev piekļūt vēl, man bezgalīgi liekas.

lai nu kā...

Tik daudz kā lieka un nevajadzīga, es saprotu,
Tās skaistās atmiņas un maigie vārdi, man pietrūkst
Pēc tava smaida un acu skatiena es skumstu
piedod, es zinu, ka biju tev par maz, bet tu aizpildīji manu tukšumu, kaut uz dažiem dzīves mirkļiem, kuros jutos pilna ar tevi.

es pasmaidu par atmiņām

remember

Vismaigākie pieskārieni ir tavi vārdi, kas nekad nebūs par daudz,
un lai cik bezgalīgi tas liktos, es vienmēr mīlēšu tevi, pat dziļākajā bedrē kurā kritīšu,
es ar tevi domās mitīšu.
Par tevi caur asarām un sāpēm es līdīšu, sevi uz priekšu bīdīšu

vienmēr.

Pat ja tavas lūpas būtu inde,
Es tās noskūpstītu tik un tā.

neraudi, nemocies, dzīve ir viena

Manas asaras kā lietus lāses
Tik stipri un sāpīgi sitas pret zemi
Es vienmēr apmaldos melos saldos
Tik ticamos un pasakainos
Samākslots smaids, roku pieskāriens vairs nešķiet tik maigs,
Atmiņās dzīvojos , uz priekšu tikt nevēlos
Apkārt tik blāvs, aizsmacis gaiss
Nekas nešķiet patīkams vairs
Sagrauti sapņi, iztēles augļi
Patiesības mirkļus vairs neizbaudi