auksts.

Ir atmiņas no kurām paliek auksti,
Ir vārdi no kuriem paliek viegli,
Ir piesnidzis ceļš, garš un šaurs,
man jāiet tevi sameklēt, pazudis ir viss
es ceļos, eju un krītu,
tomēr sagaidu nākamo rītu, lai to piepildītu ,lai vairāk cerības tajā iepildītu,
lai ņemtu visu ar smaidu un padotu tālāk tiem kas to gaida,
es nevēlos sapņot sapnī, es nevēlos raudāt naktī.

rudens

Mīla rudenī
tomēr tik auksta, skumja
dziļa kā tumsa
kā rudens vējš ieskauj kokus
viņa sirds vienatnē salst

sorry.

She closed her eyes, smiled and dreamed.

viņam

Atkarīga no tavām acīm, no tava smaida un pieskārienu glāsta,
tavi čuksti, liek man padoties, un vēlreiz atdoties.
Tu apbur manu prātu, tu paņem manu sirdi,
Tu liec man tulkot tavus glāstus un tavu lūpu pieskārienus,
Tu nolaupi manu sirdi un paņem mani visu.

pārdomas

Tik daudz kā var ņemt, bet maz ko var dot
Smaidot un gaidot, tik daudz kā var gūt
bieži aizmirstot lietas un cilvēkus, ir vieglāk sastapties ar sevi
panākt sev pretī un nemocīt citus
atgriezties pagātnē, pielabot lietas
rīcību, sekas un pēdējos skatus
 kas pazaudēts, neatgūstams
nesalabojams un nesaliekams.

...

vissmagāk ir krist un celties kad sāp, vislabāk ir tad, kad esi man klāt,
man garām iet bēdas un tumšie toņi, jo blakām pie tevis, es jūtos droši!
pat citrona šķēle neliekas skāba, tā garšo tik saldi, kā tavi vārdi,man nākotnes sapņi raisās pa domām,katrā no tiem tev galvenā loma.

MĒS VARAM.

ir jācenšas līdz galam,un sevi jāceļ augstāk.Mēs nebūsim no malas ''kāds'', bet būsim personības.