laikā.

Lietus lāses raud,domas pazūd,bet viņa tic.

sapņi un īstenība

ir tik grūti, tik sasodīti grūti celties, kad sāp, un gaidīt
gaidīt mirkli, kas liks tev pacelties augstāk,augstāk par savu prātu, par domām ,iztēli
Vienmēr būs divas izvēles, un vienmēr būs viena pareizā,
tu vēlies to mirkli, kad pamodīsies no sapņa,no murga,
 tagad neko negaidi
lai viss iet pēc sevis.

der

ir darbības un vārdi, kas morāli grauj, bet vienlaikus liek pārdomāt vairākas lietas un saprast, ka varbūt tieši tas tev bija vajadzīgs.

auksts.

Ir atmiņas no kurām paliek auksti,
Ir vārdi no kuriem paliek viegli,
Ir piesnidzis ceļš, garš un šaurs,
man jāiet tevi sameklēt, pazudis ir viss
es ceļos, eju un krītu,
tomēr sagaidu nākamo rītu, lai to piepildītu ,lai vairāk cerības tajā iepildītu,
lai ņemtu visu ar smaidu un padotu tālāk tiem kas to gaida,
es nevēlos sapņot sapnī, es nevēlos raudāt naktī.

rudens

Mīla rudenī
tomēr tik auksta, skumja
dziļa kā tumsa
kā rudens vējš ieskauj kokus
viņa sirds vienatnē salst

sorry.

She closed her eyes, smiled and dreamed.

viņam

Atkarīga no tavām acīm, no tava smaida un pieskārienu glāsta,
tavi čuksti, liek man padoties, un vēlreiz atdoties.
Tu apbur manu prātu, tu paņem manu sirdi,
Tu liec man tulkot tavus glāstus un tavu lūpu pieskārienus,
Tu nolaupi manu sirdi un paņem mani visu.